Varmu.lt vairs nav pieejams. Lūdzu tā vietā apmeklējiet vivmu.lt.

Latvijas Meži

 

Latvijas Mežu Vēsture

Aptuveni pirms 14-16 tūkstošiem gadu, beidzoties pēdējam ledus laikmetam, mūsdienu Latvijas teritorijā sāka izplesties meži. Ledājiem aizejot, augsni pārsvarā veidoja nogulumieži un arī klimats nebija vēl pietiekoši uzsilis, lai šie meži līdzinātos tiem, kādi Latviju rotā šodien. Tā vietā, meži bija salīdzinoši necili, tos veidojot pudurbērziem, pundurkārkliem, dažādiem ķērpjiem un tamlīdzīgi. Pirms 12 tūkstošiem gadiem, klimatam uzsiltot, tie sāka līdzināties mūsdienu mežiem. Tajos parādījās priedes, bērzi un citi koki, kādi tajos aug šodien. Tāpat ir sastopamas arī vairākas sugas, kuras Latvijas teritorijā ienāca uzreiz pēc ledus laikmeta - jau minētie pundurbērzi, pundurkārkli un ķērpji.

Latvijas Mežu Iedalījums

Lielāko daļu Latvijas mežu ir skujkoku meži. Tiesa gan, tas ir tādēļ, ka, gadsimtu garumā, Latvijā skujkoki tika stādīti mākslīgi. Eksperti uzskata, ka, ja mežu attīstība būtu atstāta dabas rokās, tad Latviju klātu platlapju meži. Mūsdienās, platlapju meži ir sastopami Latvijas dienvidos un ūdens tilpņu tuvumā.

Latvijas Mežu Izplatība

Latvija var lepoties ar visai kuplu meža segu. Aptuveni 52% tās teritorijas sedz meži. Visvairāk mežu ir Kurzemē, it sevišķi Ventspils rajonā, bet vismazāk - Zilo ezeru zemē, Latgalē. Gandrīz vai puse visas Latvijas mežu koku ir priede, bet katra piektā ir egle. Mežu platība Latvijā turpina pieaugt ik gadu. Kopš 1923. gada, kad tikai 23% Latvijas sauzemes klāja meži, tā ir pieaugusi vairāk par pusi. Salīdzinot ar pārējo Eiropu, Latvija var lepoties ar visai plašiem mežiem. Vidēji Eiropā tikai 33% sauzemes klāj meži. Ir gaidāms, ka meži turpinās izplesties arī nākotnē, jo lauksaimniecībai neizmantotā zeme aizaug un tāpat tiek mākslīgi stādīti jauni meži.